Tīkls cirkulē skarba vēstule no profesores Helvas, kurš nosoda divvalodības izkrāpšanu Andalūzijas sabiedrības izglītībākaut arī tieši tāpēc, ka tas ietekmē arī valsts līmeni, laikrakstam “Huelva Information” nosūtītā vēstule skolotāju un vecāku starpā ir strauji kļuvusi vīrusu vēstule.
Viņa vārds ir Fransisko Silvera, filozofijas profesors 20 gadus un, kaut arī viņam ir arī nosaukums "bilingvālais skolotājs", viņš atzīst, ka viņam nav līmeņa. Tas ir pilns trieciens Andalūzijas izglītības sistēmai, kas liek apšaubīt vienu no tās standartiem. Nepalaidiet to garām, jo tajā nav atkritumu, un, protams, daudzos tā punktos jūs piekritīsit.
Vēstule: "Bilingvāls izkrāpšana"
"Ja jūs domājat, ka jūsu čurumbeles, runājot par došanos uz universitāti, runās angliski, es atvainojos, ka jūs pievilt, bet nē. Divvalodība ir Andalūzijas izglītības lielā izkrāpšana, man šajā jomā ir jau 20 gadu, izņemot jauktu ģimeņu bērnus, kas saistīti ar mānīgo Albión vai ļoti augsta līmeņa sociāli kulturālā līmenī es nekad neesmu saticis nevienu, kas spētu sarunāties angliski ar noteiktu augstumu. Ja kāds iestājas šķietami bilingvālajā bakalaura klasē un pārāk ātri saka “Sveiks”, viņi jums vairs neseko, un tas ir ikdienas izglītības realitāte.
Es, domājams, arī esmu divvalodu skolotājs, bet atzīšos, ka nespēju izlasīt Šekspīra oriģinālu (es nezinu nevienu, kurš būtu spējīgs bez gadiem ilgas studijas); Protams, es nevaru pasniegt Aristoteļa, loģikas vai antropoloģijas klasi angļu valodā, man trūkst līmeņa, un tas viss tiek marinēts ar manu B2 grādu, kas mani ir nostādījis šajā amatā, jo, tā kā ir tik maz stabilu mācībspēku, ka man tas ir : Lai divvalodu studentu līnija nezaudētu savu diplomu (kas arī ir bezjēdzīgi), man nācās piekrist izplatīt šos melus. Skaidri pateiksim, ka ministrijai, kamēr dokumenti un institūtu durvis saka “Bilingvāli”, neatkarīgi no tā, kas notiek iekšpusē, nav nozīmes; divvalodība ir fotokopijas izplatīšana angļu valodā laiku pa laikam (es jau to izdarīju, piemēram, ar Deividu Hjūmu), jo es neaizmirstu, ka tas nenozīmē vairāk mācību stundu, kā arī angļu valodā padarītais darbs var kaitēt piezīmei, ka šiem priekšmetiem ir pārējie: tas ir, ja viņa meita ir bilingvāla, viņš saņem mazāk tiešas mācību priekšmeta stundas, lai varētu pamatot, ka viņš "runā angliski", mazāk mācās un iegūst tādu pašu atzīmi (dīvaini, vai ne?). Mums ir sesija ik pēc piecpadsmit dienām, lai izbaudītu vietējo skolotāju (dalīts ar ciema skolu); patiesībā tas nozīmē bankrotu dažu klašu ritmā, kurā mēs nepiegādājamies iesniegt mācību programmu, kuru viņi pieprasīs galīgajā vai atkārtotajā vērtējumā; Es grasos viņai pateikt kafiju tajās stundās, ka es viņu uzaicinu, bet administrācija to neapzinās, protams, vidusskolēnu labā.
Līdz pagājušajam gadam, lai būtu šīs elites skolotājs (cik kauns), mums bija stunda materiālu sagatavošanai, vairs ne: kas nozīmē pāris skolotāju zaudējumu katrā Andalūzijas izglītības centrā ... Piebildīsim: pirms bija iknedēļas stunda dokumentu kārtošanai. , vairs ne: vēl viens skolotāju pāris vienā centrā ... Un atcerieties, ka tagad mēs piešķiram vairāk stundu stundu (vēl mazāk skolotāju) un proporcija vienā klasē ir palielinājusies līdz galējībām pirms 30 gadiem ... Pievienojiet pusstundu brokastu nelikumību šeit Oficiālās mācību stundas netiek ieskaitītas (ministrija atkal ietaupa skolotājus) ... Lai Adelaida mums pasaka nē. Šī ir jūsu politika, tas ir tas, kas jums ir svarīgs nākotnē. Neapturams ... 750 000 000 eiro, seši gadi cietumā ... "
Ne tikai Andalūzijā
Bilingvālā skola tiek uzskatīta par tādu, kuras izglītības programma ir sadalīta piecdesmit procentos starp abām valodām. Vai tiešām mūsu bērni mācās angļu valodu divvalodu līmenī?
Daudzi par to šaubās. Vēstule aizgājusi vīrusu virzienā pat ārpus Andalūzijas teritorijas, jo tā to izsaka ko domā daudzi spāņu vecāki un skolotāji.
Tā paraugs ir redakcija: Havjers Marīss laikrakstā El País ar nosaukumu “Ne bilingvāli, ne mācot”, kurā viņš, piemēram, jautā: “Vai nebūtu saprātīgāk - un daudz lētāk - bērniem mācīties zinātni, no vienas puses, un angļu valodu, no otras puses, un to, ka no divi labi uzzinās? "
Ir arī a asi kritizēja Susana de la Nuez, divu meiteņu māte vēstulē ar nosaukumu "Bilingvālās izglītības krāpšana Madrides kopienā", kurā viņš atgādina par savu pieredzi pēc bilingvālās izglītības nodibināšanas meitu skolā.
Vai mūsu bērni runās angliski?
Valodas, it īpaši angļu valoda, ir neatrisināts temats mūsu valstī, īpaši vecajās paaudzēs. Diez vai 40% spāņu vecumā no 25 līdz 64 gadiem šajā valodā sasniedz vidēju līmeni.
Saskaņā ar Eurostat datiem no 2013. gada, lai arī angļu valoda ir visvairāk apgūtā valoda Spānijā (99% spāņu pamatskolu un vidusskolu audzēkņu un 97% vidusskolēnu mācās angļu valodu kā svešvaloda) tikai 51% spāņu pieaugušo apgalvo, ka zina citu valodu, kad vidējais rādītājs Eiropā ir 66%.
Kāpēc Mēs vēlamies, lai mūsu bērni mācās angļu valodu augstākā līmenī ar stabilām zināšanām, lai uzturētu tekošu sarunu šajā valodā, un ka rītdiena var būt noderīga arī jūsu darba dzīvē.
Bet vai mēs esam uz pareizā ceļa vai tas ir? apgalvojums, ko skolas izmanto, lai lepotos ar to, ka ir divvalodīgs Kad praksē to tiešām nav?
