Mums bija paveicies uzzināt mūsu partneres Eldas pieredzi, ceļojot caur Parīzi ar savu bērnu un viņas bērniņu, un pirms nedēļas es arī ar savu 6 mēnešus veco bērniņu devos uz gaismas pilsētu. Viņš jau bija bijis vēl divreiz Parīzē, bet šoreiz viņš sevi uzspieda jauns mērķis: uzkāpt uz Eifeļa torņa virsotni.
Eifeļa torņa lifti ir ļoti ietilpīgi (2 stāvi) un pieļauj bērnu ratiņus. Jā ratiņiem jābūt salokāmiem (vai nu vienā gabalā, vai divos, ja kājas ir salocītas, tas ir labi). Ja nē, viņi neļauj ieceļot. Par šo jautājumu jums jāpārliecinās jau iepriekš, nestāvēsim rindā bezjēdzīgi.
Mums jānovērtē arī rindu daudzums, kas mums jāsaglabā. Citreiz esmu redzējis milzīgas rindas, kas gaida vismaz pusotru stundu. Šajā gadījumā mums paveicās un bāzē nebija vairāk kā pusstundas (mēs uzkāpa uz Pilar Oeste). Un paturiet to prātā otrajā līmenī mēs veiksim lifta maiņu, un mums atkal jāgaida, veidojot vēl vienu rindu, un kāpt pa šaurām spirālveida kāpnēm, ja esam nonākuši pirmā lifta otrajā stāvā.
Tas bija pārsteigums, kas nebija pārāk patīkams, jo mums nācās izjaukt groziņu un augšupielādēt to pa daļām un mazulim ieročos. Par laimi mēs bijām daudz ģimenes! Ja nē, es nešaubos, ka kāds man būtu palīdzējis. Šajā gadījumā līnija, lai piekļūtu pēdējam liftam, bija daudz šaurāka un pat groziņu bija grūti salocīt līkločos, kas to pasūta.
Tas bija šīs otrās rindas beigās, kad jums tas jādara izjauciet un atkal salieciet groziņu, lai nodotu pēdējo vadības ierīci un nonāktu liftā kas mūs aizvedīs uz šo mazāko dimensiju virsotni. Par laimi, pēc šādas rindas gaidīšanas, sasniedzot pēdējo līmeni, ir neliela aizsargāta telpa ar neticamu skatu uz pilsētu un mazas sēdvietas, kur es izmantoju iespēju pabarot savu mazuli.
Tikai kāpšana pa pēdējām kāpnēm notiek ārpus telpām (jā, tur ir žogs, kas neļauj palūrēt), bet, tā kā tas bija tik vējains, mums bija jāveic pagriezieni, atstājot bērnu labā patversmē.
Noslēgumā ir vērts neatbalstīt šīs mazās neērtības ar ratiņiem un šaurību, un, ja mazie ir klusi, gaidīšana nebūs ilga. Likās, ka Mārim patīk skatīties ārā, ļoti smaidot, aiz stikla, lai redzētu gaismas pilsētu, un, protams, arī vecākie to baudīja. Mēs turpinām neaizmirstamas mirkļa fotogrāfijas, un tas noteikti paliks mūsu atmiņā kā skaista atmiņa, un tāpēc mēs to nodosim mazajai meitenei.
