Šodien 15. novembrī tiek atzīmēta Eiropas diena Distonija, traucējumi, kam raksturīga piespiedu un pastāvīga muskuļu kontraktūra, kā rezultātā rodas neparastas pozas vai atkārtotas vērpes kustības. Datumi, piemēram, šodien, kalpo tam, lai izceltu slimības, kuras nav labi zināmas un tomēr nav tik savādi.
Un tas ir tas, ka distonija bērnam ir samērā bieža, it īpaši līdz divu gadu vecumam. Pēc Spānijas Neiroloģijas biedrības (SEN) datiem, distonija ir trešais kustību traucējumu veids bērnībā pēc spastiskuma (saspringti un stingri muskuļi) un tikuma, biežāk nekā ticēts iepriekš.
Distonija veido 24% no neiropediatrijas konsultācijām kustību traucējumi. Tomēr līdz 40% pacientu ar distoniju tiek nepareizi diagnosticēti, vainojot kustības psiholoģisku vai emocionālu iemeslu dēļ. Tāpēc SEN uzskata, ka ir jāpiešķir resursi efektīvākas ārstēšanas sasniegšanai, epidemioloģisko pētījumu veikšanai un jaunu diagnostikas metožu attīstīšanai.
Turklāt šiem procesiem bieži tiek pievērsta maz uzmanības, tāpēc tie netiek pareizi diagnosticēti. Tāpēc, ja pamanāt bērnā patvaļīgas muskuļu kustības, noteikti konsultējieties ar pediatru. Jūs varat ciest no kustību traucējumiem, piemēram, distonijas, kas parasti izzūd pēc dažiem mēnešiem, neatstājot pēdas, taču to nevajadzētu novērtēt par zemu, jo distonija, kas sniedzas līdz pieauguša cilvēka vecumam, var izraisīt dažāda līmeņa invaliditāti.
Tāpēc bērnu ir ērti redzēt pie speciālista, lai noteiktu, vai distonija ir vienīgais traucējums vai arī to papildina citas pazīmes, piemēram, epilepsija vai garīga atpalicība; ja ģimenes anamnēzē ir slimības ar distoniju un ja distonija sākas pēkšņi vai lēnām vai ja tas ir bērnības parkinsona slimības simptoms, neirodeģeneratīvas patoloģijas pazīmes.
Biežākie distonijas veidi, kas parasti parādās bērnībā tās ir zīdaiņa distonija, zīdaiņa labdabīgais torticollis un zīdaiņa paroksizmālais tonizējošais acs paaugstinājums (bērns novirza acis uz augšu, skatoties uz griestiem).
Distonija parasti seko prognozējamam modelim un vienmēr ietekmē to pašu muskuļu grupu. Atšķirībā no tikumiem, distonijai nav kustību steidzamības sajūtas, un pēc tās izdarīšanas nav atvieglojuma. Arī distonija nav brīvprātīgi nomācama, piemēram, tiki.
Saskaņā ar distonijas veidiem tas ir traucējums, kas rodas no trim līdz 30 gadījumiem uz simts tūkstošiem cilvēku (pētījumos, kas pie tā vērsušies, ir diezgan daudz atšķirību). Saskaņā ar SEN kustības traucējumu izpētes grupas ceļvedi, primārās distonijas (parasti ģenētiskas, kurā distonija notiek izolēti vai dominējošs simptoms) izplatība Eiropā ir aptuveni 150 gadījumi uz miljonu iedzīvotāji Fokālā vai sekundārā distonija ir aptuveni 110 gadījumi uz miljonu iedzīvotāju.
Šodien tiek atzīmēta Eiropas distonijas diena Paredzēts padarīt šo traucējumu redzamu un nepieciešamību turpināt tā izpēti, lai panāktu labākas diagnozes un efektīvāku ārstēšanu. Mēs ceram ievietot smilšu graudu šajā svarīgajā difūzijas darbā.
