Ikviens pieaugušais, kurš mēģinājis iemācīties svešvalodu, var apliecināt, cik sarežģīta un mulsinoša tā ir. Tāpēc, kad trīs gadus vecs bērns, kurš uzaudzis divvalodu mājās, spāņu teikumos lieto angļu valodas vārdus, tautas gudrība pieņem, ka viņš sajauc abas valodas.
Zinātne mums parāda, ka tas tā nav. Faktiski agrīnā bērnība ir labākais iespējamais laiks, lai iemācītos otro valodu, jo bērni, kuri no dzimšanas piedzīvo divas valodas, parasti kļūst par abu dzimto valodu, savukārt pieaugušajiem bieži ir grūtības apgūt otro valodu un viņi reti sasniedz tādu dzimumu valodu kā dzimtā valoda. Bet jautājums paliek ja mazuļiem tas mulsina vienlaikus mācīties divas valodas.
Kad mazuļi iemācās valodu?
Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka mazuļi sāk apgūt valodas skaņas vēl pirms viņu piedzimšanas. Jau dzemdē mātes balss ir viena no redzamākajām skaņām, ko var dzirdēt nedzimis bērniņš. Kad viņi nonāk pasaulē, jaundzimušie var ne tikai atšķirt mātes valodu un citu valodu, bet arī parādīt spēju atšķirt valodas.
Zīdaiņiem un vairāk. Kā bērni iemācās runāt: valodas attīstība katru mēnesi pirmajā mazuļa gadā Valodu apguve ir atkarīga no skaņu apstrādes, un, ja mēs saliekam visas pasaules valodas, ir aptuveni 800 dažādas skaņas. Katrā valodā tiek izmantotas tikai apmēram 40 valodu skaņas vai "fonēmas", kas atšķir vienu valodu no citas.
Dzimšanas brīdī mazuļa smadzenēm ir neparasta dāvana: tās var atšķirt 800 skaņas. Tas nozīmē, ka šajā posmā mazuļi var iemācīties jebkuru valodu, ar kuru viņi saskaras, un pamazām mazuļi uzzina, kādas skaņas viņi visvairāk klausās.
Laikā no sešiem līdz 12 mēnešiem bērni, kuri aug vienvalodu mājās, vairāk specializējas skaņu apakškopā dzimtajā valodā. Citiem vārdiem sakot, viņi kļūst par "dzimtās valodas speciālistiem". Kad viņiem ir viens gads, vienvalodu zīdaiņi zaudē spēju atšķirt svešvalodu skaņas.
Pētot mazuļu smadzenes
Kā ir ar tiem mazuļiem, kuri jau dzimšanas laikā dzird divas valodas? Vai mazuļa smadzenes var specializēties divās valodās? Ja jā, kā šis process atšķiras no specializācijas vienā valodā?
Zinot atšķirības smadzenēs zīdainim, kurš apgūst vienu vai divas valodas, ir svarīgi saprast attīstības pazīmes, mācoties runāt. Piemēram, divvalodu bērnu vecāki bieži brīnās, kas ir normāli un kas ir reti vai cik atšķirīgi viņu bērni būs attiecībā pret tiem bērniem, kuri mācās tikai vienu valodu.
Nesen mani līdzstrādnieki pētīja valodas skaņu smadzeņu apstrādi 11 mēnešus veciem mazuļiem no bilingvālas (spāņu-angļu) un vienvalodas (tikai angļu valodā) mājām. Šim nolūkam mēs izmantojam neinvazīvu tehnoloģiju, ko sauc par magnetoencefalogrāfiju (MEG), kas skaidri un precīzi nosaka smadzeņu darbības brīdi un vietu, kad mazuļi dzird zilbes spāņu un angļu valodā.
Mēs atradām dažas galvenās atšķirības starp bērniem, kas audzināti vienvalodu mājās, salīdzinot ar bilingvālajiem.
11 mēnešu vecumā, tieši pirms vairums mazuļu sāka teikt savus pirmos vārdus, smadzeņu darbība atklāja, ka:
- Zīdaiņi no vienvalodu angļu mājām ir specializējušies angļu valodas, nevis spāņu valodas, svešas valodas, apstrādē.
- Zīdaiņi no spāņu-angļu divvalodu mājām ir specializējušies abu valodu - spāņu un angļu - skaņu apstrādei.
Mūsu pētījumi liecina, ka mazuļu smadzenes kļūst uzmanīgas pret jebkuru valodu vai valodām, kuras viņi dzird no viņu aprūpētājiem. Vienvalodas smadzenes ir noregulētas uz vienas valodas skaņām, un divvalodu smadzenes ir noregulētas uz divu valodu skaņām. 11 mēnešu vecumā aktivitāte mazuļa smadzenēs atspoguļo valodu vai valodas, ar kurām tas ir ticis pakļauts.
Vai ir labi iemācīties divas valodas?
Tam ir svarīgas sekas, jo tik daudz vienvalodu un divvalodu bērnu vecāki mirst, dzirdot pirmos bērnu vārdus. Tas ir aizraujošs laiks uzzināt vairāk par to, ko domā mazulis. Tomēr abi vecāki, īpaši bilingvālie vecāki, ir nobažījušies, ka viņu bērns nemācās pietiekami ātri.
Mēs sapratām, ka divvalodu zīdaiņi reaģē uz angļu valodas skaņām tikpat intensīvi kā vienvalodu zīdaiņi. Tas nozīmē, ka bilingvālie mazuļi mācījās angļu valodu tādā pašā ātrumā kā vienvalodu zīdaiņi. Divvalodu bērnu vecāki arī uztraucas par to, ka viņu bērni nezina tik daudz vārdu kā bērni, kurus audzina tikai viena valoda.
Zināmā mērā šīs bažas ir pamatotas, jo bilingvāli mazuļi laiku sadala starp divām valodām un tāpēc vidēji klausās vārdus katrā valodā. Tomēr pētījumi konsekventi parāda, ka bilingvāli bērni netiek atstāti novārtā, ja tiek ņemtas vērā abas valodas.
Bilingvāli bērnu vārdu krājuma lielums, ja abas valodas ir apvienotas, ir vienāds vai lielāks nekā vienvalodu bērniem. Citas bažas rada tas, ka divvalodība rada neskaidrības. Daļa no šīs problēmas ir saistīta ar "koda maiņu", runas izturēšanos, kurā divvalodu bērni sajauc abas valodas.
Piemēram, mans četrgadīgais dēls, kurš runā angļu, spāņu un slovēņu valodā, lieto slovēņu galotnes pat spāņu un angļu vārdos. Pētījumi rāda, ka bilingvāli bērni maina kodu, jo arī apkārtējie bilingvālie pieaugušie. Koda maiņa pieaugušajiem un bilingvāli bērniem notiek pēc noteiktiem noteikumiem un nav nejauša.
Zīdaiņiem un vairāk Valodas attīstība bērniem: deviņas pazīmes, kas mūs modinaAtšķirībā no vienvalodas bērniem, divvalodu bērniem ir cita valoda, kurā viņi var lietot terminu, ja pareizais valodas vārds viņiem neienāk prātā. Pat divgadnieki pielāgo savu valodu tā, lai tā atbilstu sarunu biedra valodai.
Pētnieki ir parādījuši, ka koda maiņa ir daļa no bilingvāla bērna parastās valodas attīstības un pat varētu būt papildu izziņas spēju sākums, kas pazīstams kā “divvalodu priekšrocība”.
Bilingvāli bērni izmanto priekšrocības
Labā ziņa ir tā, ka mazi bērni visā pasaulē var un viņiem jāapgūst divas valodas vienlaikus. Faktiski daudzās pasaules daļās divvalodība ir norma, nevis izņēmums.
Tagad mēs zinām, ka pastāvīgā nepieciešamība pārslēgties starp valodām rada vairākas izziņas priekšrocības. Pētījumos ir atklāts, ka bilingvāli pieaugušie un bērni parāda smadzeņu izpildfunkcijas uzlabošanos: tas ir, viņi spēj novirzīt uzmanību, mainīt uzdevumus un vieglāk risināt problēmas. Tika arī atklāts, ka bilingvāli bērni var uzlabot viņu metalingvistiskās spējas (spēju domāt par pašu valodu un saprast, kā tā darbojas). Ir pierādījumi, ka bilingvālā apguve atvieglo trešās valodas apguvi, un tiek arī uzskatīts, ka divu valodu pieredzes uzkrāšanas rezultāts ir aizsargājošs efekts pret kognitīvās spējas pasliktināšanos novecojot un slimības sākšanos Alcheimera slimība
Tātad, ja vēlaties, lai jūsu bērns zina vairākas valodas, vislabāk to sākt jau agrā vecumā, pirms viņš sāk runāt savā dzimtajā valodā. Jūsu bērns nejutīsies apmulsis un var pat attīstīt citas kognitīvās spējas.
Autore: Naja Ferjan Ramírez, Vašingtonas universitātes pētniece
Šis raksts sākotnēji tika publicēts žurnālā The Conversation. Raksta oriģinālu varat izlasīt šeit.
Fotogrāfijas | iStock
