Nedzirdīgo bērnu izglītība ir ievērojami attīstījusies, it īpaši kopš 1950. gada, mūsdienās nedzirdīgajiem bērniem ir vienādas iespējas piekļūt universitātes studijām vai jebkuram darbam, lai gan vēl nesen nedzirdīgajiem bērniem nebija iespējas praktiski gandrīz neko
1880. gadā Itālijā notikušajā starptautiskajā nedzirdīgo izglītības kongresā tika apstiprināts kaut kas šodien nepieņemams pārējai sabiedrībai, nedzirdīgo bērnu izglītībai vajadzētu būt tikai mutiskai, un zīmju valodu lietot bija aizliegts. Bez šaubām, tas bija pilnīgi nepareizs lēmums, kas daudzus gadus ir ietekmējis ļoti spējīgu cilvēku intelektuālo attīstību.
Šī lēmuma rezultāts bija līst zīmju valoda, daudzos gadījumos pat vecāki pieņēma šo likumu un mutiski pauda sevi ar saviem bērniem, un, ja viņi tos nesaprata, viņi saņēma pērienu. Gadi pagāja, un bērniem un pieaugušajiem nācās ciest no verbālās valodas un surdotulka nošķirtības, jo tā tika sarauta ar nepatiku. Nedzirdīgo bērnu populācija ir cietusi patiesā pārbaudījumā līdz visbeidzot, 1951. gadā jaunizveidotā Pasaules Nedzirdīgo federācija ar patiesu aplombu aizstāvēja tiesības lietot zīmju valodu kā nedzirdīgo kopienas dzimto valodu. Kopš tā laika uzlabojumi ir notikuši, integrācija un pieeja tam, kas toreiz tika aizliegta, jau ir fakts.
Sākot ar zīdaiņiem un vēl vairāk, mēs atzīmējam šīs ziņas, zīmju valoda tiks pasludināta par valodas mantojumu un kultūras mantojumu, kas noteikti pateiks nedzirdīgo kopienu un lielu daļu klausītāju. Žestu valoda ir nepieciešama nedzirdīgajiem, bet tā ir ļoti svarīga arī klausītājiem. Daži piemēri, kas mums ir kopā ar grāmatu Zīdaiņa žesti vai ziņojumā, kur mūsu pavadone Eliana mums parādīja, cik svarīgas ir zīmes zīmju valodā Lai sazinātos ar savu mazuli.
Zīmju valoda ir pelnījusi vietu starp dažādām mūsu planētas valodām, tā neapšaubāmi ir pasaules mantojuma vieta.
