Šodien ar šo šokējošo tēlu esmu noticis nejauši. Šī ir reklāma Concordia bērnu dienestiem - centram, kas uzņem un izglīto bāreņus, pamesti un vardarbīgus bērnus, līdz viņi ir nolemti galīgām mājām.
Attēlam pievienotajā tekstā ir rakstīts: "Ja jūs nepalīdzēsit viņus pabarot, kurš to darīs?" (Ja jūs nepalīdzēsit viņus pabarot, kurš to darīs?).
No šīs kampaņas, vērojot attēlu un tekstu, es izcēlu trīs iespējamos mērķus:
- Lūdziet finansiālu vai brīvprātīgu palīdzību, lai palīdzētu iegūt resursus visiem bezpajumtniekiem, kuri ierodas šajā bērnu centrā.
- Neļauj tam notikt, tas ir, ja mēs kā vecāki nebarojam savus bērnus, ja mēs nepiedāvājam viņiem savu roku siltumu, mīlestību, kuru viņi ir pelnījuši, un, ja mēs neievērojam viņu fizisko un emocionālo integritāti, iespējams, neviens cits pasaulē to nedarīs.
- Veicināt zīdīšanu. Zīdīšanas laikā māte un bērns apmainās ar oksitocīnu, kas palīdz radīt emocionālās saites. Bērnu, kuru mātes nodibina iepriekšminēto saikni, ir vairāk aizsargāti pret iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu (Es zinu, ka tas izklausās grūti, bet tas ir viens no iemesliem, kāpēc lielie organismi aizstāv un veicina zīdīšanu).
Es iedomājos, ka patiesais kampaņas mērķis ir pirmais no trim variantiem, tomēr es koncentrēšos uz otro (un netieši arī uz trešo), jo tas man ienāca prātā, kad redzu fotoattēlu.
Jau sen tiek domāts, ka bērnu ļaunprātīga izmantošana vai nolaidība ir kaut kas ekskluzīvs visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām sociālajām klasēm, tomēr arvien biežāk mēs redzam gadījumus, kad smagi ievainoti (un pat miruši) bērni pieder labi pārtikušām sociālajām klasēm. Un tas ir kaut kas tāds tam nekad nevajadzētu notikt, ne bagātajās, ne nabadzīgajās ģimenēs.
Es zinu, ka es bieži iekrītu ilūzijā, iespējams, utopiski, ka mainās sabiedrība, kurā mēs dzīvojam. Mēs esam tik dziļi iegrimuši kapitālismā, tik pieraduši pie komforta, lai par tiem samaksātu, funkcijas deleģētu citiem un saņemtu pabalstus, kas, mūsuprāt, vienmēr jāsaņem aizmirstot, ka mums arī jāzina, kā dot un jāzina, kā domāt par citiem.
Pie Laura Gūtmaņa jaunās grāmatas ieejas jūs to varētu lasīt. Viss, ko mēs vēl neesam pārvarējuši un ko vilka no bērnības, neļauj mums pārvērsties un iztukšot sevi bērnos, daži ir tik nespējīgi, ka nekad emocionāli nesavienojas ar viņiem, palielinot fiziskas un / vai psiholoģiskas vardarbības risku.
Cienīsim mazuļus un mēģināsim to saprast bērna piedzimšana ir liela atbildībaNu, viņu dzīve ir mūsu rokās. Mūsu nākotne ir atkarīga no mums.
