Mazuļi sāk atšķirt izturēšanos pēc sešiem mēnešiem

Bērna izturēšanās ir atkarīga no daudziem faktoriem. Daži no tiem ir iedzimti, bet citi ir iemācījušies, tomēr ir ziņkārīgi zināt, ka daži no tiem, par kuriem mēs uzskatām, ka ir iemācījušies, šķiet, ir ierakstīti mūsu ģenētiskajā kodā.

Mazuļi sāk atšķirt labu izturēšanos, kad viņi ir tikai sešus mēnešus veci. Tas nenozīmē, ka pēc sešiem mēnešiem viņi zina, ko nozīmē izturēties labi vai slikti, jo ideja par to, kas ir pareizi vai nepareizi, viņiem ir tik neskaidra, ka nav jēgas gaidīt, ka viņi to zinās (un kas vairāk, viņi saprot mūsu lūgšanas vai aizliegumi), bet tas tomēr parāda, ka zīdaiņiem varētu būt zināma nosliece pieņemt labu izturēšanos un noraidīt ne tik labu.

Nesen veikts pētījums Zīdaiņu izziņas centrs Jēlas universitāte ASV ir pētījusi zīdaiņus vecumā no 6 līdz 10 mēnešiem, lai novērtētu, kādus morālus spriedumus viņi izdara attiecībā uz kādu novērotu izturēšanos.

Šim nolūkam viņi izmantoja koka figūriņas, kas kalpoja kā marionetes, ar kurām tās pārstāvēja mazas funkcijas. Vienā no tām sarkanā bumba mēģināja kāpt kalnā. Dažreiz dzeltens trīsstūris palīdzēja sarkanajai bumbiņai sasniegt mērķi, bet citās zils kvadrāts neļāva bumbiņai sasniegt galamērķi.

Pēc izrādes noskatīšanās vairākas reizes zīdaiņiem tika piedāvātas dzeltenās un zilās figūras. 80% mazuļu palika ar laipnu dzeltenu trīsstūri, kurš bija tas, kurš bija palīdzējis sarkanajai bumbiņai augšā kalnā.

Citā eksperimentā tika izmantots pildīts suns, kurš gribēja atvērt kastīti. Viņam palīgā nāca lācis, bet cits mēģināja viņu novērst. Tāpat kā pirmajā gadījumā, lielākā daļa mazuļu izvēlējās rotaļu lācīti.

Pēdējā eksperimentā kaķis spēlēja ar bumbu, vairākas reizes to pazaudējot. Šajā situācijā trusis izņēma bumbu, lai to atgrieztu, bet cits to paņēma un paņēma. Bērni atkal izvēlējās sadarbības varoni. Pat vecākais iepļaukāja zagļa trusi.

Tas viss mums to parāda Zīdaiņiem jau ir zināmi priekšstati par to, kas ir pareizi un kas nepareizi vai kāda ir morāli piemērota uzvedība un kuras nav, un liek arī mums pārdomāt, cik daudz viņi var notvert no mūsu uzvedības, pat ja mēs domājam, ka viņi nezina, kas notiek ap viņiem, jo ​​viņi ir tik mazi.