Zīdīšanas likmes palielinās līdz ar apmaksātu atvaļinājumu, bet daudzās valstīs tādu nav

Tas, ka sieviešu darba apstākļi ietekmē zīdīšanu, nav nekas jauns, taču šodien mēs vēlamies izcelt neseno pētījumu, kurā tika pētīts, cik lielā mērā nacionālās stratēģijas, kas garantē strādājošu sieviešu zīdīšanas atļaujas, varētu atvieglot zīdīšanu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm veiktās izmeklēšanas secinājumi norāda, ka to sieviešu procentuālais īpatsvars, kuras praktizē ekskluzīvu zīdīšanu, bija lielāks valstīs, kurās likumi garantē māsu atvaļinājumu darbā.

Proti, saskaņā ar šī pētījuma sniegtajiem datiem garantētās apmaksātās zīdīšanas atļaujas vismaz sešus mēnešus tika saistītas ar ekskluzīvās zīdīšanas likmes palielinājumu par 8,86 procentpunktiem.

Pētījuma nosaukums "Zīdīšanas politika: globāla salīdzinoša analīze" ("Zīdīšanas politika: globāli salīdzinoša analīze") ir publicēts jaunākajā PVO biļetenā, un to veikuši Kalifornijas universitātes un Brandeisas pētnieki.

Ir veikts to valstu skaita analīze, kuras garantē atļaujas zīdīšanai, garantēto stundu skaitu dienā un šo atļauju ilgumu. Tika pārbaudīti gan sākotnējie tiesību akti, gan sekundārie avoti 182 no 193 ANO dalībvalstīm, un šādā veidā ir apkopota pašreizējā un detalizētā informācija par valstu stratēģijām.

Tika veikta arī regresijas analīze, lai pārbaudītu saistību starp valsts stratēģiju un ekskluzīvajām zīdīšanas likmēm, vienlaikus ņemot vērā valsts ienākumu līmeni, urbanizācijas līmeni, sieviešu rakstpratības līmeni un sievietes aktīvo iedzīvotāju vidū.

Kā redzams šajā kartē, kas ņemts no pētījuma, Apmaksāta barošana ar krūti tiek garantēta 130 valstīs (71%). Septiņas valstis (4%) garantē neapmaksātu zīdīšanas atļauju un daudzas valstis, kurās nav stratēģijas zīdīšanai (45 valstis, 25%).

Autori norāda, ka, ja šos secinājumus apstiprinās jauni pētījumi, ar to palīdzību būs iespējams uzlabot veselības stāvokli tiesību aktu par zīdīšanas atļaujām apstiprināšanu tajās valstīs, kuras joprojām negarantē tiesības uz krūti.

Protams, tas prasīs izpratni par to, cik svarīgi ir barot bērnu ar mātes pienu ne tikai bērna veselībai, bet arī valsts ekonomikai, uzņēmumiem un ģimenēm.

Ir šokējoši redzēt, kā tik daudzās valstīs nav tiesību aktu šajā sakarā, atstājot mātes un bērnus neaizsargātus, un, ņemot vērā, ka pētījuma pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, es baidos, ka šie skaitļi bez zīdīšanas stratēģijām pieaugs ja ņem vērā pārējās valstis.