Sant Joan de Dé slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļas profesionāļu komanda ir veikusi pētījumu, pamatojoties uz datiem no trīspadsmit Spānijas slimnīcām, kuras apmeklējušas bērnus ar aizdomām par vardarbības upuriem.
“Viens no četriem no šiem bērniem neatgriežas ģimenes mājā vai nu tāpēc, ka viņu pārvieto uz uzņemšanas centru, viņš ir jāuzņem centrā - dažos gadījumos intensīvās terapijas nodaļā - vai tāpēc, ka viņš ir miris Agresijas smagums.
Darbā norādīts, ka speciālistiem ir grūti diagnosticēt šos gadījumus, jo tos var sajaukt ar ievainojumiem, ievainojumiem un nejaušiem apdegumiem, un tie ir arī tikai “maza daļa” no tiem, kas notiek kopumā
Slimnīcās, no kurām tika iegūti dati, laika posmā no 2011. gada septembra līdz 2012. gada tam pašam mēnesim kopumā apmeklēja 516 092 bērnus; no tiem 451 bija cietuši no iespējamās vardarbības (37 procenti seksuālas vardarbības dēļ, procenti vienādi ar fizisku vardarbību, 20% bijuši nolaidīgas izturēšanās upuri un 4,5% ar iespējamu emocionālu vardarbību). Dati tika ievadīti reģistrā, ko izveidojusi Spānijas Pediatrisko ārkārtas situāciju biedrība, lai uzzinātu vardarbības pret bērniem realitāti.
Pētījuma autori secina, ka vardarbība pret bērnu biežāk tie notiek pirmsskolas vecumā tā kā vairāk nekā puse bērnu, kas ārstēti no šī iemesla, bija jaunāki par 6 gadiem, un ka dzimums un vecums mainās atkarībā no vardarbības veida. Fiziska slikta izturēšanās ir biežāk sastopama zēniem un seksuāla vardarbība pret meitenēm, kā arī biežāka nolaidība agrā bērnībā
Rūpējoties par šiem vardarbībā cietušajiem bērniem, kuri jānogādā neatliekamās palīdzības nodaļā, Sant Joan de Déu slimnīcā, ir īpaša vardarbības pret bērnu nodaļa, no kuras tiek piedāvāta medicīniska un psiholoģiska ārstēšana.
Es uzdrošinos norādīt, ka šie gadījumi, kurus apmeklē slimnīcas, darbojas kā aisberga redzamā daļa, jo vardarbība pret bērniem ir tāda situācija, ka paliek paslēpts starp mājas sienām. Un tik ilgi, kamēr ir normāli, ja tēvs vai māte pārspēj bērnu, vai arī kamēr mēs nevienu (tēvu vai nē) iztaujājot dzirdam, ka “ir nepieciešams iepļaukāt laikā”, pārmaiņu iespējas būs maz.
Protams, ne visi gadījumi ir vienādi smagi, bet vai nav taisnība, ka pieaugušais ir daudz spēcīgāks par bērnu? Vai nav taisnība, ka šis spēks, neraugoties uz nodomu, var būt nekontrolējams?
