Pasaules zīdīšanas nedēļa tiek svinēta no 1. līdz 7. augustam, un, sākot no zīdaiņiem un vairāk, mēs to atkārtojam ar dažādiem rakstiem un video, iedrošināt, aizstāvēt un aizsargāt. Un, kaut arī mēs visi zinām daudzējādos ieguvumus no zīdīšanas mātei un mazulim, joprojām ir daudz darāmā un daudzu mītu, kas jāsarauj.
Ir svarīgi to padarīt redzamu un godīgu, parādot daudzās šķautnes, kuras mēs varam atrast. Jo, kad viss iet labi, zīdīšana ir brīnišķīga, bet dažos gadījumos tas nav viegli un runājiet par to un meklējiet palīdzību, tas var mums palīdzēt pārveidot pieredze vienā no skaistākajām mātes attiecībām.
Man ir trīs bērni un trīs zīdīšanas stāsti; Daži labi, citi mazāk labi. Šodien es vēlētos dalīties ar viņiem visiem, jo, manuprāt, tas ir svarīgi padarīt redzamus stāstus, kuros lietas ne vienmēr iznāk kā gaidīšana, tā kā runāšana dabiski un bez mūsu pieredzes tabu var palīdzēt daudzām mātēm.
Mana pirmā barošana ar krūti: zīdīt bērnu ar APLV
Mana pirmā bērna grūtniece nekad nav apsvērusi citu veidu, kā viņu pabarot, kurš nebija baro bērnu ar krūti. Tas bija a lēmums, kas dzimis no mana paša instinkta Tāpēc es neiedomājos citas iespējas. Tomēr tikai tad, kad piedzima mans bērniņš, es sapratu, ka ar instinktu nepietiek, lai pārvarētu šķēršļus, kas mums tika uzdoti.
Ķeizargrieziens, bez ādas ar ādu un manas mazuļa atdalīšana trīs stundas. Kad viņi mani aizveda uz istabu, pēcoperācijas sāpes bija tik nepārvaramas, ka man bija grūti atrast stāvokli, lai ērti barotu bērnu ar krūti. Tas viss kopā ar mazo mantu lādi un neskarto palīdzību, ko saņem veselības aprūpes personāls, pirmās zīdīšanas dienas viņi pārvērtās par plaisu un sāpju elli.
Mans mazulis sāka skaļi zaudēt svaru, un pēc ārsta ieteikuma mums bija jāatbalsta barošana ar krūti piena maisījumos. Dienas pēc jauktas barošanas ar krūti manam bērniņam attīstījās alerģija pret govs piena olbaltumvielām (APLV).
Ir iespējams barot bērnu ar krūti ar APLV taču tas prasa daudz profesionālas palīdzības, atbalsta un informācijas, ko pirms astoņiem gadiem man nebija viegli atrast. Pretrunīga informācija, maldīgi uzskati un grupas, kas baro bērnu ar krūti, kur vēl nekas netika dzirdēts par šo zīdaiņu pārtikas alerģiju, manī izraisīja daudz bedru.
Mana bērna sliktā veselība un nezinot, kā rīkoties šajā situācijā Tas mani pārspēja, un es nolēmu aiziet. Mūsu barošana ar krūti tik tikko ilga divarpus mēnešus un, lai arī toreiz es stingri pieņēmu lēmumu par to, ko daru, ar laiku un informāciju rokā es uzzināju, ka es būtu varējis turpināt.
Mana otrā laktācija: subklīniskais mastīts, plaisas un piena pērles
Grūtniece ar savu otro meitu es izpētīju visu, kas man nonāca rokās, par APLV zīdaiņiem, lai zinātu, kā rīkoties, ja problēma atkal parādītos mums. Tomēr es atradu kaut ko par to, ko vēl nebiju lasījis: sublingvālo frenulu.
Mana meitene piedzima ar iemaukām, kas ļoti apgrūtināja saķeri bet ka viņam pēc ilgāka laika sāpēm un ciešanām tika diagnosticēti četri mēneši. Plaisas un piena pērles mani pavadīja jau no pirmajiem kadriem, taču tas, kas patiešām pasliktinājās, bija neskaitāmas subakūts mastīts Es cietu
Es vairākas reizes devos uz neatliekamās palīdzības numuru, kad sāpēja sāpes, bet nebija drudža, nebija krūšu sacietēšanas un apsārtuma, tāpēc mani izrakstīja bez jebkādas diagnozes vai risinājuma.
Par subakūtu mastītu tiek runāts vai runāts maz, bet sāpes ir briesmīgas, un tas, ka nezina, ko darīt vai kam doties, padarīja to vēl grūtāku. Tas ir, kad es devos uz zīdīšanas grupu un konsultantu ieteikumi un citu māmiņu pieredze man palīdzēja virzīties uz priekšu ar laktāciju, ar kuru līdz tam brīdim es sapņoju pamest.
Mana izturība un daudzu cilvēku beznosacījumu atbalsts bija atslēga uz priekšu ar spēku un pozitīvismu. Un soli pa solim, mēnesi pēc mēneša, mēs sasniedzam 13 mēnešus pēc zīdīšanas.
Mana trešā paaugstināta riska grūtniecība ar kontrakcijām un atpūtu piespieda mūs aiziet, kaut arī pirms dažām nedēļām mana meita jau bija sākusi sevi atradināt.
Mana trešā laktācija: submucosal frenulum un vairākas alerģijas
Es saskāros ar savu trešo laktāciju ar spēks un iespējas grūti aprakstīt Es biju pārliecināta, ka viss izdosies un nekas nevar apgrūtināt šo trešo pieredzi.
Bet mans bērns piedzima ar submucosal frenulum maksimālajā pakāpē un šoreiz es nolēmu operēt ar viņu. Tas bija labākais lēmums, ko es varēju pieņemt, jo kopš tā brīža es pirmo reizi trīs grūtniecības un dzemdību laikā varēju izbaudīt patīkamu zīdīšanu gan fiziski, gan psiholoģiski.
Tomēr pamiers ilga neilgu laiku un trīs mēnešu laikā manam mazulim sāka parādīties skaidri izteikti APLV simptomi un alerģija pret soju un olām, tāpēc man bija jāierobežo šie ēdieni no diētas, lai es varētu barot bērnu ar krūti bez riska.
Izslēgšanas diēta bija smaga, bet man bija iepriekšēja pieredze un daudz informācijas par to, tāpēc pārvarot šos šķēršļus, sava trešā bērna barošana ar krūti bija patiess brīnums, un es to ļoti izbaudīju, līdz viņš to vēlējās.
Šodien es atskatos un pārdzīvošu visu piedzīvoto. Tā kā daži bija smagi, viņi man deva spēku, viņi palīdzēja man pārvarēt šķēršļus un ticēt sev.Un, kad es atceros savu mazuļu smaidus, kamēr viņi zīdīja, piens brāzās no lūpu kaktiņa un šo unikālo un īpašo izskatu šķērsošanu, Es varu tikai pateikties dzīvei par iespēju, ko tā man ir devusi baudīt trīs laktācijas, ar savām gaismām un ēnām, un mudiniet citas māmiņas cīnīties par to, ja tas ir tas, ko viņi vēlas.
Fotogrāfijas | iStock, Silvija Diaza
