Globālās zīdīšanas likmes ir nemainīgas Austrumāzijā un dažās Āfrikas valstīs

“95 mazuļi varētu glābt dzīvību katru stundu visā pasaulē, ja mātes barotu bērnus tūlīt pēc dzemdībām”, ir paziņojums, kuru šodien sācis glābt bērni.

NVO ziņojumā “Superfood zīdaiņiem” norādīts, ka, ja māte turpina dot mātes pienu nākamos sešus mēnešus, tad jaunattīstības valstī bērns ir 15 reizes retāk miris no tādām slimībām kā pneimonija vai caureja

Turklāt mēs visi zinām, ka, ja mazuļi saņem jaunpienu pirmajā dzīves stundā, jūsu imūnsistēma nekavējoties sāk darboties, kas viņiem dod trīs reizes lielākas iespējas izdzīvot. Bet Kas padara zīdīšanas rādītājus nemainīgus (un pat lejupejoši) Austrumāzijā un dažās Āfrikas visvairāk apdzīvotajās valstīs, piemēram, Etiopijā vai Nigērijā?

Zīdīšana ir bezmaksas un dabiska prakse, lai aizsargātu jaundzimušo, bet nav pievērsta vajadzīgā uzmanība, lai palīdzētu mātēm zīdīt bērnus visnabadzīgākajās valstīs.

Tam viņi pievieno neatbilstošas ​​mārketinga metodes, ko izstrādājuši daži mātes piena aizstājēju uzņēmumi.

Saskaņā ar organizācijas “Glābiet bērnus” pētījumu Āzijā, dažas mātes minēja mārketinga darbību piemērus, kas pārkāpj starptautiskos kodeksus attiecībā uz mātes piena aizstājējiem

Četri cēloņi, kas ietekmē zīdīšanas pakāpes stagnāciju

  • Vienu sieviešu iespēju un izglītības trūkums, kas nozīmē, ka dažas kaitīgas tradicionālās prakses, kas neļauj mātēm dot bērniem mātes pienu, ir diezgan plaši izplatītas. Jaunpiena vietā dažās vietās jaundzimušajiem pirmajā dzīves stundā tiek dota kafija, šī sviests vai pelni.

  • Smags vecmāšu un veselības aprūpes darbinieku deficīts jaunattīstības valstīs, kas to nozīmē Informācija par zīdīšanas priekšrocībām nav pietiekama un mātēm pēc dzemdībām nav pietiekama atbalsta.

  • Atbilstošu tiesību aktu trūkums, kas padara: zīdīšana un atgriešanās darbā kļūst par izaicinājumu. Lielākajai daļai māšu, kas dzīvo jaunattīstības valstīs, nav pieejama apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.

  • Dažu mātes piena aizstājēju uzņēmumu mārketinga prakse, kas var likt mātēm uzskatīt, ka šie produkti ir vislabākie mazuļa barošanai, pat ja viņi to ekonomiski nevar atļauties.

Āzija ir jauns nozares ienesīgais tirgus, kuras vērtība jau pārsniedz 18 miljardus eiro, un paredzams, ka līdz 2015. gadam tā izaugsme būs par 31%. Austrumāzijā un Klusā okeāna reģionā to māšu skaits, kuras dod mātes pienu tas ir samazinājies no 45% 2006. gadā līdz 29% 2012. gadā

Superfood zīdaiņiem

Kādi risinājumi tiek piedāvāti?

  • Donorvalstīm vajadzētu palielināt ieguldījumus uzturā.

  • Jaunattīstības valstis var īstenot plānus palielināt to māšu likmes, kuras bērniem dod mātes pienu.

  • Glābiet bērnus ierosina mātes piena aizstājējfirmām to brīdināt Piena aizstājējs ir sliktāks nekā mātes piens, un šie brīdinājumi aizņem vienu trešdaļu no kopējā produkta laukuma.

  • Visbeidzot, valdības tiek aicinātas starptautiskais kodekss par mātes piena aizstājējiem kļūst par likumiem un nodrošina, ka to kontrolē un pastiprina neatkarīgi.

Pēc organizācijas “Glābiet bērnus” teiktā, šodien ir iespējams novērst bērnu nomirt no novēršamām slimībām vai bada, taču tikai tad, ja pasaules līderi palielina savu apņemšanos un iegulda vairāk līdzekļu, lai apkarotu nepietiekamu uzturu un it īpaši lai veicinātu zīdīšanu.