Pēc apstiprināšanas LOMCE Ministru padomē galvenie punkti, uz kuriem balstās šī jaunā izglītības reforma, ir publiskoti. Faktiski, pamatojoties uz secīgiem rasējumiem, mēs tos jau zinājām, bet tas mani nebeidz pārsteigt Pilsonības izglītība tiek likvidēta, un reliģija atkal kļūst aprēķināma.
Tas ir, to salīdzina ar citiem mācību priekšmetiem, kad nepieciešams ņemt vidējo, atkārtot, saņemt stipendijas vai aprēķināt ārējās vērtēšanas testu rezultātu. Protams, šis priekšmets (vai tā alternatīva), kā mēs lasām šajās dienās, nepiedalīsies jaunajās likumā paredzētajās atkārtotajās derīguma reizēs - piecās, ja es vēl neesmu pazaudējis kontu - paredzētās alternatīvas ir kultūras un sociālās vērtības Primārās un ētiskās vērtības vidusskolā, abiem būs tāds pats mācību svars, un (tāpat kā reliģijai) tas nebūs obligāts - nav obligāts - lai arī var izvēlēties abas iespējas, tādā gadījumā students atsakās no cita izvēles priekšmeta.
Reliģija netika vērtēta tik priviliģēti no Vispārējās izglītības likuma, kas bija spēkā līdz LOGSE likumdošanas panorāmas ieviešanai 1990. gadā
Es domāju, ka valsts skola (es nerunāju par privātu vai saskaņotu, lai gan pēdējā, neaizmirsīsim, tiek finansēta no valsts līdzekļiem) Tam vajadzētu būt laicīgam, jo tas pieder visiem, un tāpēc, ka skolēni, kas dzīvo savās klasēs, ļoti atšķiras viens no otra no kultūras, sociālā un ideoloģiskā viedokļa. Es arī tā domāju visas atzīšanās ir jāievēro, bet tās ir daļa no privātās sfēras, ģimenes, kas savus bērnus uzņem reliģijā vai viņu alternatīvās, skaidri parāda viņu konfesionālo orientāciju, un tas mani satrauc.
Bet tas, kas manu uzmanību piesaista, nav tas, ka tiek uzspiesta reliģija, bet gan jautājums Vai jūsu studenti tiks nodalīti no vērtībām, kuras māca alternatīvās? Nedomājiet, ka tā ir ironija, jo tām vajadzētu būt vairāk nekā vērtībām, “principiem”, uz kuriem balstās mācīšanās, jo uz tiem balstās identitātes un ārpus ... sabiedrības.
Kad reforma no politiķu kabinetiem un parlamenta debates notiks uz auditorijām, mani bērni apmeklēs kultūras un sociālās vērtības, viņiem nebūs grūti, jo mājās tas ir ļoti skaidri saprotams attiecībā uz “vērtībām”. Tie ir nepieciešami dzīvošanai kopā, un tiem vajadzētu būt attiecību pamatā sabiedrībā.
Bet tā kā Spānija ir valsts, kurai nav denomināciju, un tas nozīmē “nevienai atzīšanās atzīmei nebūs valsts rakstura”, Es joprojām nezinu, kā skolās uzņemties jauno reliģijas (katoļu) priekšmeta lomu.
